Latvijas Olimpiskās komitejas vēsture

 

Latvijas Olimpiskā komiteja tika nodibināta 1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 65 (tagad Rīgas 49. ģimnāzija), tolaik 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrības telpās, formulējot galveno LOK uzdevumu :

"Pārraudzīt Latvijas sportistu gatavošanos OS un deliģēt Latvijas komandu Olimpiskajās spēlēs."

Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924.gadā  Šamonī (Francija). Latvija bija to 16 valstu skaitā, kas atklāja 1. Ziemas OS. Turp no Latvijas devās tikai divi sportisti- ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme.

Laikā starp 2 pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās:

  • 1924., 1928., 1932. un 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs;
  • 1924., 1928., 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 2 sudraba (Jānis Daliņš, soļošana, 1932.; Edvīns Bietags, grieķu romiešu cīņa, 1936.) un 1 bronzas (Adalberts Bubenko, soļošana, 1936.) medaļu.

Pēc Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas Latvija  1940. gada 17. jūnijā zaudēja neatkarību, tiekot inkorporēta PSRS sastāvā, līdz ar to  LOK darbība tika nepamatoti pārtraukta .

 

No 1952. - 1988. gadam Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā. Šajā laika periodā dažādos sporta veidos tika izīnītas 18 zelta, 29 sudraba un 14 bronzas medaļas. Diemžēl olimpiešu rindās startēt daudziem latviešiem tika nepamatoti un negodīgi liegtas.

 

Pēc 50 okupācijas gadiem līdz ar "pavasara" brīvības vēsmām, sākoties "perestroikas" periodam, Latvijas Olimpiskā komiteja uzsāka jaunu cīņu par neatkarību un atjaunatni, kas gala rezultātā vainagojās panākumiem.

1988. gada 17. septembrī Seulā tika atklātas XXIV vasaras olimpiskās spēles. Šajā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts "Aicinājums", kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša- 21. oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk - 25. oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums - 19. novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci.

1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām (skatītāju skaits pārsniedza 1000 interesentu un viesu) un plašā kopsapulcē pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā ievēlēja Latvijas pagaidu olimpisko komiteju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš.

1988. gadā LOK atsāka darbību kā sabiedriska organizācija. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts kļūt par olimpisko mērķu aktīvu īstenotāju, pārorientējot savu psiholoģiju no pasīva vērotāja pozīcijām uz aktīvu darbošanos savas veselības, tautas un valsts nākotnes interesēs. Aizvien biežāk Latvijas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas valstu un pasaules sporta sabiedrību, visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbību politisku mērķu sasniegšanā.

1991. gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. 1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā, kas notika Berlīnē, nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē . Vienlaicīgi līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija. Visas trīs Baltijas zemes saņēma uzaicinājumus piedalīties 1992. gada ziemas OS Allbertvillā un  1992. gada vasaras OS Barselonā .

Ilgi gaidītais brīdis bija pienācis - Latvija atgriezās olimpiskajā saimē. Ļoti īsā laikā tika sagatavots komandu starts ziemas un vasaras spēlēs. Pirmajā olimpisko spēļu gadā pēc ilgiem nebrīves gadiem Latvijas sportisti izcīnīja tikpat medaļu, cik pirmajā neatkarības periodā - 2 sudraba (Ivans Klementjevs un Afanasijs Kuzmins) un 1 bronzas (Dainis Ozols).

Drīz pēc tam sekoja Latvijas komandas starts ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerā 1994. gadā un  Nagano 1998. gadā.

1996. gada Vasaras olimpiādē Atlantā Latvijas medaļu pūram pievienojās Ivana Klementjeva izcīnītais sudrabs kanoe airēšanā.

Nagano ziemas olimpiskās spēles 1998.gada februārī Latvijai bija piektās olimpiskās spēles pēc mūsu atjaunošanas olimpiskajā saimē. 31 Latvijas sportists startēja kalnu slēpošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kamaniņu sportā un ātrslidošanā. Pirmoreiz Latvijas olimpiskā komanda patiešām attaisnoja šo kopības apzīmējumu - komanda. Pirmoreiz mēs pārliecinājāmies par mūsu līdzjūtēju lielisko atbalstu. Pirmoreiz Latvijas sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs cīnījās par medaļām šī vārda tiešajā nozīmē.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs bobslejists Sandis Prūsis divnieku ekipāžā ar Jāni Elsiņu izcīnīja augsto piekto vietu, bet četrinieku ekipāžā sesto vietu. Par vienu no Latvijas olimpiskās komandas varoņiem kļuva biatlonists Ilmārs Bricis, 20 km distancē izcīnot piekto vietu. Jēkabs Nākums arī bija piektais 10 km distancē, bet stafetē mūsu biatlonisti bija godpilnajā sestajā vietā.

Tūkstošgades spēlēs - XXVII Olimpiādes spēlēs Sidnejā 2000. gadā Latviju godam pārstāvēja 45 sportisti. Latvija atklāšanas parādē iznāca aiz Voldemāra Lūša nestā karoga. Viņa tēvs Jānis Lūsis savulaik ieguva visu triju kalumu olimpiskās medaļas. Bronza, zelts, sudrabs… Simbolisks vēlējums, kas šajās spēlēs tieši šajā secībā piepildījās. Vsevolods Zeļonijs džudo izcīnīja bronzas medaļu, Igors Vihrovs vingrošanā - zeltu, bet Aigars Fadejevs 50km soļošanā - sudrabu. Pirmais olimpiskais zelts neatkarīgās Latvijas valstij - šis brīdis tika gaidīts 76 gadus. To paveica Igors Vihrovs 24. septembrī. Pirmais olimpiskais čempions Latvijai…

Soltleiksitijas Ziemas olimpiskās spēles 2002.gadā bija īpašas ar to, ka tajās piedalījās Latvijas sporta līdzjutēju elki – hokejisti. Hokeja komandas līdzdalība krasi palielināja Latvijas delegāciju, kas Soltleiksitijas spēlēs bija vislielākā olimpiskajā vēsturē. Oficiālajā Latvijas delegācijā bija iekļauts 51 sportists, valsts  bija pārstāvēta sacensībās astoņos sporta veidos.

Soltleiksitijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas karogu ziemas spēļu atklāšanas ceremonijā nenesa bobslejists – tas tika uzticēts valsts hokeja izlases kapteinim Harijam Vītoliņam.

Šo spēļu pirmajās dienās Amerikas masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas klātbūtne skatītāju tribīnēs un kuluāros, neoficiāli tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

Šie panākumi nedeva olimpiskās medaļas šajās spēlēs, bet tie nebija mazāk vērtīgi.

XXVIII Olimpiādes spēles notika Ģrieķijas pilsētā Atēnās 2004.gada augustā – tieši tur 1896.gadā aizsākās modernā olimpiskā kustība.

Latvija uz Atēnām bija atvedusi 32 sportistus, 11 sporta veidos. Valsts karogu parādē nesa šķēpa metējs Vadims Vasiļevskis, kuram tā bija olimpiskā debija. Tobrīd ne viņš, ne līdzjutēji vēl nenojauta, ka tieši karognesējs Atēnu olimpiādē sagādās vislielāko pārsteigumu un mājās atvedīs sudraba medaļu.

Labākie panākumi XXVIII Olimpiādes spēlēs bija vingrotājam Jevgeņijam Saproņenko, svarcēlājam virs 105 kg Viktoram Ščerbatiham, modernās pieccīņas sportistei Jeļenai Rubļevskai un šķēpa metējam Vadimam Vasiļevskim, kuri izcīnīja sudraba godalgas un kļuva par olimpiskajiem vicečempioniem.

Latvijas Olimpiskajai komitejai 2004.gads bija vēsturiski nozīmīgs arī ar to, ka rudenī LOKā beidzās „Baltiņa ēra”. Vilnis Baltiņš LOK prezidenta amatā godam nostrādāja 16 gadus. Ar viņu cilvēki saistīja un vēl ilgi saistīs LOK vārdu. Tagad Baltiņš ir LOK goda prezidents un sniedz padomus LOK darba pilnveidošanā jaunajam prezidentam Aldonam Vrubļevskim, kurš pirms tam 16 gadus pildīja LOK ģenerālsekretāra pienākumus.

XX ziemas olimpiskajās spēlēs Turīnā no 2006.gada 10. līdz 26.februārim piedalījās valstu rekordskaits – 80, kuras izcīnīja 84 medaļu komplektus. Arī Latvijai bija lielākā delegācija olimpiskajās spēlēs – 58 sportisti, kas startēja 8 sporta veidos. Startēja godam. Slava Mārtiņam Rubenim par neatkarīgās Latvijas pirmo medaļu ziemas olimpiskajās spēlēs.

XXIX Olimpiādes spēles Pekinā.

2008. gadā par pirmo olimpisko čempionu riteņbraukšanas disciplīnā BMX vēsturē kļuva valmierietis Māris Štrombergs, kurš uzvarēja sešos braucienos no septiņiem. Latvijas šķēpa mešanas tradīcijas turpināja Ainārs Kovals, pēdējā metienā izcīnīdams sudraba medaļu. Svarcelšanas smagsvaru sacensībās Viktors Ščerbatihs ieguva bronzas medaļu. Astoto reizi olimpiādes spēlēs startēja šāvējs Afanasijs Kuzmins. Olimpiskajā arēnā debitēja latvijas basketbolistes un pludmales volejbolisti.

 

XXI Vankūveras ziemas Olimpiskajās spēlēs Latvijas sportistiem 2010.gadā izdevās sasniegt līdz šim nebijušus panākumus un izcīnīt divas sudraba medaļas. Latvijas delegācijā ar sudraba godalgām no Vankūveras mājās atgriezās kamaniņu braucēju divnieka ekipāža Juris un Andris Šici, kā arī skeletonists Martins Dukurs. Nekad iepriekš Latvijai, startējot kā neatkarīgai valstij, ziemas Olimpiskajās spēlēs nebija izdevies tikt pie sudraba medaļām. Līdz šim lielākais panākums bija kamaniņbraucēja Mārtiņa Rubeņa bronza 2006. gada Turīnas Olimpiskajās spēlēs.

Medaļas Vankūveras ziemas Olimpiādē saņēma 26 valstu sportisti, bet Olimpisko čempionu godā mājup devās 19 valstu atlēti. Spēles neaptumšoja arī dopinga skandāli, ļaujot SOK priecāties par veiksmīgi realizētu antidopinga programmu.

Vankūverā visveiksmīgākie cīņā par zelta medaļām bija mājinieki kanādieši, kuri vairāk nekā divas nedēļas ilgušās sacensības noslēdza ar 14 augstākā kaluma godalgām, kas ir jauns ziemas Olimpisko spēļu rekords. Savukārt pēc kopējā balvu klāsta Vankūveras spēles visveiksmīgākās bija amerikāņiem, kuri iekrāja 37 medaļas, arī sasniedzot jaunu ziemas Olimpisko spēļu rekordu. Individuāli spēles visveiksmīgākās bija Norvēģijas distanču slēpotājai Maritai Bjergenai, kura nopelnīja piecas medaļas un kļuva par trīskārtēju Olimpiādes čempioni.

Vankūveras ziemas Olimpiskās spēles paliks vēsturē arī ar traģēdiju kamaniņu trasē, kad vēl pirms Olimpiādes sākuma treniņbraucienā gāja bojā Gruzijas sportists Nodars Kumaritašvili. Pēc viņa nāves Vistleras trasē veica izmaiņas, kas ietekmēja cīņas gaitu gan kamaniņu sportā un skeletonā, gan bobslejā.

XXX Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012. gada vasarā Latvija ar vienu zelta un vienu bronzas medaļu valstu kopvērtējumā ierindojās 49.vietā. Olimpisko zelta godalgu Latvijai nodrošināja BMX riteņbraucējs Māris Štrombergs, bet bronzu vairāk nekā divas nedēļas ilgušajā pasākumā sagādāja pludmales volejbolisti Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdiņš. Jāpiezīmē, ka Štrombergs ir kļuvis ne tikai par vienīgo Olimpisko čempionu BMX rieteņbraukšanā, bet ir arī vienīgais divkārtējais Olimpiskais čempions, jo viņš nepārspēts palika arī Pekinas Olimpiskajās spēlēs 2008.gadā. 

Visveiksmīgākie bija ASV olimpieši, izcīnot 104 medaļas - 46 zelta, un pa 29 sudraba un bronzas godalgām. Ķīna ierindojās 2.vietā ar 87 medaļām, tostarp 38 čempionu tituliem, bet mājinieki briti ieguva 3.vietu ar 29 zelta medaļām un kopskaitā 65 godalgām. Ar vismaz vienu čempionu titulu mājup no Londonas varēs atgriezties 54 valstu olimpieši, savukārt 85 valstu atlēti sacensībās kāpa uz olimpiskā goda pjedestāla.

Īsumā

Dibināta:

1922. gada 23. aprīlī,  Rīgā, 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrības telpās,

Kr. Valdemāra 65 (tagad Rīgas 49. ģimnāzijas teritorija)

Atjaunota:

  • Latvijā: 1988. gada 19. novembrī;
  • SOK: 1991. gada 18. septembrī.

Prezidenti:

  • 1922.-1933. Jānis Dikmanis(1926.-1947. SOK loceklis)
  • 1933.-1934. Roberts Plūme
  • 1934.-1938. Marģers Skujenieks
  • 1938.-1940. Alfreds Bērziņš
  • 1988.-2004. Vilnis Baltiņš
  • 2004.- ...      Aldons Vrubļevskis