Olimpiskās spēles

Kas ir Olimpiādes spēles (OS)?

Olimpiskās spēles reizi četros gados kopā pulcē labākos pasaules atlētus, kuri, apliecinot cieņu cilvēku augsti tikumiskajiem un morālajiem principiem.

Olimpiskās spēles organizē kāda no pasaules valstu pilsētām. Olimpiskās spēles rīko vasaras un  ziemas sporta veidos.

Kopš 1896.gada rīko Olimpiādes spēles (vasarā).

Kopš 1924.gada rīko Ziemas olimpiskās spēles (ziemā).

Olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām spēlēm. Olimpiāde sākas ar olimpiādes spēlēm.

Pirmās Olimpiskās spēles notika 1896.g. Atēnās (Grieķija).Pasaules karu  dēļ nav notikušas VI, XII un XIII Olimpiādes spēles.Olimpisko spēļu sacensības notiek starp sportistiem un komandām, nevis valstīm. Olimpisko spēļu sacensības rīko Starptautiskās sporta federācijas (piem.futbola turnīru organizē Starptautiskā futbola federācija, utt.).

Palielinoties dalībvalstu un sportistu skaitam, sarīkot olimpiādes spēles kļūst arvien grūtāk. Tāpēc SOK pieņēma lēmumu ierobežot spēļu dalībnieku skaitu - ne vairāk kā 10 000 sportistu. Starptautiskās federācijas izstrādā kritērijus pēc kuriem tiek noteikti olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī rīko kvalifikācijas sacensības.

 

Katru valsti OS vienā sporta veidā un disciplīnā var pārstāvēt ierobežots sportistu skaits, tomēr katrai NOK garantētas tiesības būt pārstāvētai olimpiādes spēlēs. 

Sacensības Olimpiādes spēlēs Atēnās (1896.) notika  9 sporta veidos un 43 disciplīnās, kurās startēja tikai vīrieši. Sievietes pirmo reizi startēja II Olimpiādēs spēlēs Parīzē 1900.g.XXVIII Olimpiādes spēlēs Atēnās (2004) programmā bija iekļautas sacensības 28 sporta veidos.

Olimpiādes spēļu programmā vīriešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 75 valstīs un 4 kontinentos, bet sieviešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 40 valstīs trijos kontinentos.

Kāpēc disciplīnu vairāk nekā sporta veidu? Tāpēc, ka vienā sporta veidā var būt vairākas disciplīnas. Piemēram vieglatlētikā - tāllēkšana, šķēpa mešana, skriešana, soļošana utt.

Olimpiādes spēles

Nr.

Pilsēta

    Gads    

Datums

Disciplīnu skaits

Valstis

Sportisti

I

Atēnas

1896

6.IV - 15.IV

43

14

245

II

Parīze

1900

14.V - 28.X

86

19

1078

III

Sentlūisa

1904

1.VII - 23.XI

89

13

689

IV

Londona

1908

27.IV - 31.X

107

22

2035

V

Stokholma

1912

5.V - 27.VII

102

28

2437

VI

-

1916

-

-

-

-

VII

Antverpene

1920

20.IV - 12.IX

152

29

2607

VIII

Parīze

1924

4.V - 27.VII

126

44

2972

IX

Amsterdama

1928

17.V - 12.VIII

109

46

2884

X

Losandželosa

1932

30.VII - 14.VIII

117

37

1333

XI

Berlīne

1936

1.VIII - 16.VIII

129

49

3936

XII

-

1940

-

-

-

-

XIII

-

1944

-

-

-

-

XIV

Londona

1948

29.VII - 14.VIII

136

59

4092

XV

Helsinki

1952

19.VII - 3.VIII

149

69

5429

XVI

Melburna

1956

22.XI - 8.XII

151

67

3337

XVII

Roma

1960

25.VIII - 11.IX

150

83

5313

XVIII

Tokio

1964

10.X - 24.X

163

93

5133

XIX

Mehiko

1968

12.X - 27.X

172

112

5498

XX

Minhene

1972

26.VIII - 11.IX

195

121

7121

XXI

Monreāla

1976

17.VII - 1.VIII

198

92

6043

XXII

Maskava

1980

19.VII - 3.VIII

203

80

5283

XXIII

Losandželosa

1984

28.VII - 12.VIII

221

140

6802

XXIV

Seula

1988

17.IX - 2.X

237

159

8473

XXV

Barselona

1992

25.VII - 9.VIII

257

169

9368

XXVI

Atlanta

1996

19.VII - 4.VIII

271

197

10332

XXVII

Sidneja

2000

15.IX - 1.X

300

199

10651

XXVIII

Atēnas

2004

13.VIII- 29.VIII

301

202

11099

XXIX 

Pekina

2008

8.-24.VIII

302

204

10942

XXX

Londona

2012

27.VII-12.VIII

302

204

10500

Kas ir Ziemas Olimpiskās spēles?

Olimpiskās  spēles ziemā tiek rīkotas kopš 1924.gada.

1908. un 1920.gada Olimpiādes spēlēs (vasara) bija iekļauti arī ziemas sporta veidi - hokejs un daiļslidošana. 1924.gada ziemā tika 'izmēģināta' Starptautiskā sporta nedēļa veltīta VIII Olimpiādes spēlēm Parīzē, kura vēlāk (ar atpakaļejošu datumu) ieguva I ziemas olimpisko spēļu kārtas numuru.Pēc mūsdienu mērauklas ziemas sporta forums izskatījās ļoti pieticīgs, piedalījās 16 valstu 258 sportisti.Latvijas debija olimpiskajās spēlēs sakrita ar I ziemas Olimpiskajāsm spēlēm.Ziemas olimpisko spēļu pirmsākumā bija paredzēts, ka tās notiks tajā pašā valstī, kur Olimpiādes spēles. No šīs domas nācās atkāpties jau  II ziemas Olimpiskajās spēlēs, jo diemžēl Holandē nebija iespējams tās sarīkot.Līdz 1992.gadam ziemas un vasaras olimpiskās  spēles notika vienā gadā.

Ziemas olimpisko spēļu programmā var iekļaut sporta veidu, ar kuru nodarbojas vismaz 25 valstis trijos kontinentos.

Ziemas olimpiskās spēles

Nr.

Pilsēta

    Gads    

Datums

Disciplīnu skaits

Valstis

Sportisti

I

Šamoni

1924

25.I - 5.II

16

16

258

II

Sanktmorica

1928

11.II - 19.II

14

25

464

III

Leikplesida

1932

4.II - 15.II

4

17

252

IV

Garmiša Partenkirhene

1936

6.II - 16.II

17

28

668

V

Sanktmorica

1948

30.I - 8.II

22

28

669

VI

Oslo

1952

14.II - 25.II

22

30

694

VII

Kortina d'Ampeco

1956

26.I - 5.II

24

32

820

VIII

Skvovelija

1960

18.II - 28.II

27

30

665

IX

Insbruka

1964

29.I - 9.II

34

36

1091

X

Grenoble

1968

6.II - 18.II

35

37

1158

XI

Saporo

1972

3.II - 13.II

35

35

1006

XII

Insbruka

1976

4.II - 15.II

37

37

1123

XIII

Leikplesida

1980

13.II - 24.II

38

37

1072

XIV

Sarajeva

1984

8.II - 19.II

39

49

1274

XV

Kalgari

1988

13.II - 28.II

46

57

1423

XVI

Albervila

1992

8.II - 23.II

57

64

1801

XVII

Lillehammere

1994

12.II - 27.II

61

67

1739

XVIII

Nagano

1998

7.II - 22.II

68

72

2305

XIX

Soltleiksitija

2002

8.II - 24.II

78

77

2399

XX

Turīna

2006

10.II - 26.II

84 

80

2508

XXI

Vankuvera 

2010

12.II - 28.II 

 

82

2566

XXII

Soči

2014

7.II - 23.II

98

88

2800

Kā sportists tiek uz Olimpiskajām spēlēm?

Piedalīties olimpiskajās spēlēs ir visu sportistu augstākais mērķis.

Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, sportistiem jāievēro Olimpiskās hartas un pārstāvētā sporta veida Starptautiskās sporta federācijas noteikumi.

Starptautiskās federācijas rīko kvalifikācijas sacensības, bet Starptautiskā olimpiskā komiteja atbild par sportistu pieteikšanu spēlēm.

Ja sportists ir divu valstu pilsonis, viņš var izvēlēties zem kuras valsts karoga startēt. Bet, ja atlēts jau ir pārstāvējis kādu no valstīm olimpiskajās spēlēs vai kādā citā lielā sporta pasākuma, tad viņš nevar sacensties kā otras valsts pilsonis trīs gadus.

 

Līdzdalībai olimpiskajās spēlēs nav vecuma ierobežojumu, bet Starptautiskās federācijas tos var noteikt veselības vai drošības apsvērumu dēļ (piemēram, riteņbraukšanā, bobslejā, hokejā, u.c.).Pirms piedalīšanās olimpiskajās spēlēs sportisti apsolās cienīt Olimpiskās vērtības un piekrīt, ka viņiem var tikt izdarīts dopinga tests jebkurā brīdī.

Atlētiem, kas vēlas piedalīties olimpiskajās spēlēs, jābūt ļoti labi sagatavotiem savā sporta veidā. Lai sasniegtu augstu līmeni, viņiem jābūt apveltītiem ar sacensību garu, kā arī vēlēšanos uzvarēt.

 

 

Kur sportists dzīvo Olimpiskās spēles?

Visu Olimpisko spēļu laiku sportisti dzīvo Olimpiskajā ciematā.

Sākotnēji Olimpisko spēļu dalībniekiem pašiem nācās meklēt apmešanās vietu sacensību laikā. Atlēti dzīvoja viesnīcās, (Latvijas olimpieši 1924.g.) , skolās, karaspēka kazarmās un pat uz kuģiem (1912.g. cariskās Krievijas komanda).Ar katru gadu palielinājās Olimpisko spēļu dalībnieku skaits. Par galēju nepieciešamību bija kļuvusi atlētu nodrošināšana ar mājvietu.

Pirmo reizi sportistus mēģināja izmitināt vienā vietā 1924.gada spēlēs Parīzē, kur bija iespējams uzcelt pagaidu mītnes. Neskatoties uz to, pirmais Olimpiskais ciemats tika uzcelts Losandželosas spēlēs, 1932.gadā.

Šādu ciematu priekšrocība ir tā, ka sportistiem vienā vietā ir pieejams viss, kas tiem nepieciešams: veikali, pasta kantori, kinoteātri, kultūras centri un  restorāni. Patērētā ēdiena daudzumi ir milzīgi (Nagano spēlēs tika apēstas 1044 tonnas pārtikas), un ēdienkartēs jābūt tādai dažādībai, lai apmierinātu piecu kontinentu sportistu prasības.

Olimpisko ciematu ļoti rūpīgi apsargā. Tajā iekļūt var tikai personas ar īpašu akreditāciju. 1932.gada spēlēs Losandželosā pie ciemata patrulēja kovboji, kas katru negaidītu viesi ķēra ar laso.

Sākotnēji Olimpiskajā ciematā dzīvoja tikai vīrieši, bet 1956.gadā ciematā apmetās arī sievietes.

Spēlēm beidzoties, Olimpiskajam ciematam sākas otrā dzīve - mītnes tiek pārdotas, nojauktas, izīrētas vai pielāgotas kādām citām vajadzībām.

 

 

No kurienes nāk nauda, lai sarīkotu Olimpiskās spēles?

Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles Atēnās 1896.g.  finansēja, izdodot olimpisko marku sēriju. Tā paša iemesla dēļ 1952.gada spēlēm Helsinkos tika izkaltas olimpiskās monētas.

Ir tikuši izgudroti dažādi veidi, lai finansētu olimpiskās spēles. Tā kā spēļu rīkošanas izdevumi 20.gadsimta gaitā ir krietni auguši, arvien tiek atrasti jauni naudas iegūšanas avoti. Šodien lielākā daļa ieņēmumu nāk no pārdotajām spēļu translēšanas tiesībām televīzijas kanālos.

Kopš XX gadsimta 80.gadiem SOK ir piekopusi mārketinga politiku, attīstot partnerattiecības ar starptautiskām kompānijām. Nopērkot tiesības izmantot Olimpisko simboliku, šīs kompānijas nodrošina finansiālu atbalstu spēlēm.

Kā suvenīri tiek pārdoti neskaitāmi ar olimpiskajām spēlēm saistīti priekšmeti. Šajā jomā talismanu radīšana ir tikai palielinājusi pārdošanas apjomus. Neskatoties uz milzīgajiem ienākumiem no suvenīriem ar to attēliem, oficiālie talismani ir ne tikai komerciāli izdevīgi, bet piešķir katrām spēlēm savu individualitāti. Īsti vai izdomu, dzīvnieki vai cilvēki, šie simboli kalpo kā sazināšanās līdzeklis, tie ir kā tilts starp spēļu mājvietas pilsētu un spēļu publiku jebkurā pasaules vietā.

 

Pirmo oficiālo talismanu sunīti Valdi varēja redzēt olimpiādes spēlēs Minhenē 1972.gadā, bet talismans, kas guvis vislielākos komerciālos panākumus un popularitāti, ir Kobijs - Barselonas olimpiādes spēļu 1992.gadā talismans. Tas tika attēlots dažādos veidos un materiālos. Kobija daudzpusība un spēja piemēroties daudzām situācijām iespējams ir viens no iemesliem tā milzīgajai popularitātei.