Iepriekš šonedēļ Stokholmas un Siguldas apvienotā kandidatūra tika oficiāli iekļauta saīsinātajā 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanas kandidāšu sarakstā. Tajā ir arī Kanādas pilsēta Kalgari un Itālijas pilsētu Milānas un Kortīnas d'Ampeco apvienotais pieteikums.
Pirms tam izskanēja informācija, ka 2026.gada Ziemas Olimpiādes mājvieta tiks nosaukta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) sesijā nākamā gada septembrī, tomēr tagad to nolemts pārcelt jau uz jūniju.
"Šaubu, ka Stokholmas un Siguldas apvienotā kandidatūra tiks iekļauta saīsinātajā sarakstā, nebija, jo pieteikums bija sagatavots atbilstoši prasītajam. 2026.gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvieta tiks izraudzīta jau nākamā gada jūnijā SOK sesijā Lozannā. Sākotnēji bija paredzēts to darīt septembrī Milānā, bet tā kā Itālija ir viena no kandidātēm, tika nolemts to pārcelt uz jūniju. Līdz ar to šobrīd līdz Olimpisko spēļu norises vietas nosaukšanai ir palicis diezgan maz laika - deviņi mēneši," pauda Vrubļevskis.
Līdz 11.janvārim jāiesniedz pilnībā aizpildīts kandidatūras pieteikums, bet līdz 12.aprīlim jābūt iesniegtam pēdējām pašvaldību un valsts garantijām par drošību un vīzām. Vrubļevskis pauda pārliecību, ka Latvijas puse kandidatūru noteikti atbalstīts un dos savas garantijas.
"Attiecībā pret Zviedriju ir grūti teikt. Šīs valsts mediji uzsver, ka Zviedrijā joprojām nav valdības pausts atbalsts tālākai šī pieteikuma virzīšanai. Tur ir līdzīga situācija kā Latvijā - nesen bija vēlēšanas, jaunā valdība ir sadrumstalota un mainīsies koalīcija. Šobrīd Zviedrijas Olimpiskajai komitejai nav pie kā vērsties. Tas ir risks. Tomēr nedomāju, ka zviedri atteiksies, jo šī valsts vairākkārt ir pretendējusi uz Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu, bet tiesības tā arī nav ieguvis. Turklāt Zviedrija ir ziemas sporta veidu valsts," stāstīja LOK prezidents.
Novembrī par Olimpisko spēļu rīkošanu referendums gaidāms Kalgari. Kā norādīja Vrubļevskis, kopš 2005.gada pasaulē bijuši vairāk nekā desmit šāda veida referendumi un visi bijuši negatīvi.
"Domāju, mūsu gadījumā risku, ka Latvija varētu atteikties, nav. Jau pirms tam bija valdības lēmums, neviena partija nebija pret. Arī liela daļa tie politiķi, kuri nupat ievēlēti, bija iepriekšējās Saeimas sastāvā, tikai citās partijās. Olimpiskās spēles tomēr ir liels notikums. Ir skaidrs, ka ar Siguldas trasi kaut kas ir jādara, pat ja tajā nebūs Olimpiādes. Trasi nepieciešams modernizēt, lai tur var sacensties bobsleja četrinieki. Tikai šādā veidā tā varēs saglabāties, pretējā gadījumā būs derīga tikai treniņiem," skaidroja Vrubļevskis.
Vrubļevskis norādīja, ka vēl nav iespējams sarēķināt, cik liels finansējums būs nepieciešams šāda pasākuma sarīkošanai.
LOK prezidents arī uzsvēra, ka starp šiem trim atlikušajiem kandidātiem zināmā mērā priekšrocība ir tieši Stokholmas un Siguldas kandidatūrai.
"Daudz ko izšķirs SOK novērtēšanas komisija, kad tiks saņemtas visas garantijas. Olimpiskajai saimei ir skaidrs, ka Ziemas spēlēm beidzot ir jānotiek Eiropā. Neskaitot Sočus, pēdējā laikā ir bijis Vankūverā un Phjončhanā, bet 2022.gadā būs Pekinā. Ziemas sporta veidi un Olimpiskās spēles ir dzimušas Eiropā. Atceroties 2006.gadu, kad Olimpiāde notika Itālijas pilsētā Turīnā, tur bija milzīgas problēmas un bija nepieciešams papildus finansējums. Ir grūti komentēt, vai Itālija pašreizējajā ekonomiskajā un politiskajā situācijā spēs nodrošināt kvalitatīvu spēļu norisi. Milānai ir jārisina ledushaļļu problēmu, jābūvē kas jaunas. Tagad jau visi koncentrējas uz to, lai būtu jābūvē pēc iespējas mazāk. Ja būs balsojums tikai starp Itālijas un mūsu kandidatūru, domāju, priekšrocībai vajadzētu būt mūsu pusē," secināja Vrubļevskis.
Šī gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
