Minskas kandidatūru piektdien atbalstīja 43 valstu delegācijas, piecas atturējās, bet Dānijas un Norvēģijas pārstāvji balsoja pret vienīgo kandidatūru.
Pirmās Eiropas spēles pērn notika Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku, un pirms tam maijā EOC lēma, ka 2019.gadā gaidāmās otrās Eiropas spēles risināsies Nīderlandē, kas gan no šī sporta pasākuma drīz vien atteicās.
Pēc tam kā potenciālā otro Eiropas spēļu rīkotāja tika minēta Krievija, taču arī šis variants atkrita, jo pasauli satricināja šīs valsts sporta dopinga skandāli, pēc kuriem Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) paziņoja, ka neatbalsta starptautisku sporta sacensību rīkošanu šajā valstī.
Ar EOC ģenerālās asamblejas dalībniekiem piektdien tikās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, kurš apliecināja, ka Minska ir gatava uzņemt Eiropas spēles. Pirms tam Lukašenko tikās ar EOC prezidenta pienākumu izpildītāju Janežu Kocijančiču.
"Baltkrievija nav lielvalsts, taču mēs sportam veltam ļoti lielu uzmanību," uzrunājot asamblejas delegātus, sacīja Lukašenko, kurš ir arī Baltkrievijas Olimpiskās komitejas prezidents. "Mēs jebkurā brīdī esam gatavi atbalstīt EOC, organizējot tās rīkotus sporta notikumus."
Zīmīgi, ka EOC pašreizējais prezidents Patriks Hikijs šobrīd nevar veikt savus pienākumus, jo viņš ir apsūdzēts spekulācijās ar Riodežaneiro olimpisko spēļu biļetēm. Hikijs ir apturējis savu darbību EOC. Viņš joprojām spiests uzturēties Riodežaneiro. Interesanti, ka, uzrunājot EOC biedrus, Lukašenko savu runu sāka ar atbalsta izteikšanu Hikijam.
Pirmajās Eiropas spēlēs Baku piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši kontinenta atlētu, kuri sacentās 20 sporta veidos. Latviju kopumā pārstāvēja 65 atlēti.
Par Eiropas spēļu čempioniem pludmales volejbolā kļuva [olympian id="462" name="Mārtiņš Pļaviņš"] un Haralds Regža, bet [olympian id="544" name="Anastasija Grigorjeva"] izcīnīja bronzas godalgu brīvajā cīņā sievietēm.
