Darba grupas mērķis būs sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma modeļa maiņu, kas veicinātu augstus sasniegumus sportā, kā arī sportiskas un veselīgas sabiedrības attīstību.
Darba grupu vadīs premjers, un kopā ar viņu tajā darbosies AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs, Eiropas Handbola izpilddirekcijas loceklis Anrijs Brencāns, Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs [olympian id="186" name="Zintis Ekmanis"], Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidente [olympian id="427" name="Ineta Radeviča"], finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija), kā arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V)
Darba grupai līdz šā gada 31.oktobrim būs jāsagatavo un jāiesniedz Valsts kancelejā priekšlikumi par sporta valsts pārvaldības modeļa maiņu, lai nodrošinātu sporta nozares efektīvu pārvaldību un pienācīgu pārstāvniecību valdībā, kā arī jāizvērtē esošais sporta nevalstisko organizāciju darbības modelis, lai veidotu efektīvu sadarbību ar nevalstiskā sektora partneriem. Tāpat līdz minētajam termiņam būs jāizstrādā un jāiesniedz priekšlikumi par sporta valsts finansējuma modeļa maiņu, lai ieviestu caurskatāmu un efektīvu finansējuma izlietojumu.
Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā varēs pieaicināt citus speciālistus, kā arī pieprasīt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju. Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Pārresoru koordinācijas centrs.
Kā ziņots, par nepieciešamību veidot šādu darba grupu 10.septembrī vienojās Latvijas Nacionālā sporta padome, izskatot iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" aktualizēto sporta finansēšanas jomas problemātiku.
Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs toreiz aģentūrai LETA skaidroja, ka Kučinskis darba grupā plāno sapulcēt dalībniekus, kuru dalība varētu nodrošināt sekmīgu un raitu jautājuma risināšanu. Darba grupa izstrādās priekšlikumus finansēšanas modeļa attīstībai, un tos plānots nodot izskatīšanai tuvākajā Sporta padomes sēdē, kas paredzēta oktobrī.
Kā ziņots, iniciatīvas "Es atbalstu sportu!" pārstāvji uzskata, ka nodokļu reformas rezultātā 2018.gada pirmajā pusē sarucis sportam ziedoto līdzekļu apjoms, kā dēļ nozare saskata riskus turpmākai sekmīgai funkcionēšanai. To iniciatīvas pārstāvji uzsvēra septembra sākumā notikušajā Saeimas Sporta apakškomisijā, kura nolēma vērsties pie valdības ar prasību rast iespējas kompensēt ziedojumu sarukumu sporta nozarei aptuveni divu miljonu eiro apmērā.
Finanšu ministrijas pārstāve Astra Kaļāne gan skaidroja, ka nav objektīvi uzņēmumu veikto ziedojumu apmēru pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā skatīt pirmā pusgada griezumā, īpaši ņemot vērā, ka lielākā ziedojumu daļa visbiežāk valsts budžetā nonāk gada beigās. Viņa uzsvēra, ka uzņēmumiem līdz ar nodokļu reformu ir radušās papildu iespējas, kā ziedot sportam, taču vienlaikus viņa akcentēja, ka ziedošana ir brīvprātīgs process un valsts nevar uzspiest to darīt.
Finanšu ministre žurnālistiem iepriekš norādīja, ka par ziedojumu krituma kompensēšanu sporta nozarei lems nākamā valdība.
