Jūlija beigās telefonaptaujas ietvaros tika intervēti aptuveni 500 Kalgari iedzīvotāji, no kuriem 53% atbildēja, ka atbalsta vai ļoti atbalsta pilsētas kandidatūru ziemas Olimpisko spēļu rīkošanai.
Tikmēr 23% respondenti ir ļoti pret pilsētas kandidatūru, kamēr 11% ir nedaudz pret Kalgari cīņu par Olimpiskajām spēlēm.
No pozitīvu atbilžu sniedzējiem 30% uzskata, ka Olimpiskās spēles dos labumu ekonomikai, 31% domā, ka tas palīdzēs attīstīt tūrismu, bet 23% uzskata, ka tas palīdzēs attīstīt Kalgari uzņēmējdarbības vidi.
Tikmēr no kandidatūras pretiniekiem 73% pastāv uz to, ka izmaksas būs pārāk lielas un tiks tērēts pārāk daudz nodokļu maksātāju naudas. Savukārt 17% māc šaubas par finansējuma avotiem spēlēm, kamēr 15% uzskata, ka ziemas sporta veidu četrgades nozīmīgākais notikums atstās negatīvu ietekmi uz Kalgari ekonomiku.
Kalgari ziemas Olimpiskās spēles uzņēma 1988.gadā.
Kandidatūras sākuma fāzē, kas ilgs līdz oktobrim, tiks virzītas Kalgari (Kanāda), Milāna, Turīna un Kortīna d’Ampeco (Itālija), Saporo (Japāna), Erzuruma (Turcija) un Stokholma (Zviedrija). Kā vēstīts, jūnija sākumā Šveices kantona Valē iedzīvotāji referendumā neatbalstīja Sjonas pilsētas kandidēšanu uz 2026.gada ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu, bet jūlija sākumā no cīņas par olimpiādi izstājās Austrijas pilsētu Grācas un Šlādmingas apvienotā kandidatūra.
Stokholmas kandidēšana īpaši aktuāla ir Latvijai, jo tā sacensības kamaniņu sportā, bobslejā un skeletonā vēlas aizvadīt Siguldas trasē.
Oktobrī Starptautiskās Olimpiskās komitejas sesijā Buenosairesā notiks balsošana par kandidātēm iekļūšanai nākamajā vēlēšanu cīņas posmā, bet mājvieta 2026.gada Olimpiskajām spēlēm tiks nosaukta 2019.gada septembrī.
Šī gada Ziemas Olimpisko spēļu mājvietai Phjončhanai no Dienvidkorejas savulaik rīkot četrgades nozīmīgāko forumu bija tikai divas konkurentes - Minhene (Vācija) un Ansī (Francija), kamēr Ķīnas galvaspilsēta Pekina uzvarēja cīņā par tiesībām rīkot 2022.gada Ziemas Olimpiskās spēles ar tikai vienu citu pilsētu - Almati no Kazahstānas.
