Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajās spēlēs ''Gangvona 2024'' Latvija tiek pārstāvēta sporta veidos, kuros slēpošana ir neatņemama disciplīnu sastāvdaļa.  Pirms došanās uz Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskajām spēlēm, Latvijas Olimpiskā komiteja devās ciemos pie #KomandaLatvija treneriem, lai ielūkotos kalnu slēpošanas, distanču slēpošanas un biatlona aizkulisēs. Pasaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles 2024 norisināsies no 19.janvāra līdz 1.februārim Dienvidkorejā.

KALNU SLĒPOŠANA

“Kalnu slēpošana pavisam noteikti ir viens no ātrākajiem nemotorizētajiem sporta veidiem. Pagājušajā gadā tika saniegts jauns ātruma rekords braucot lejā pa kalnu ar slēpēm un tie bija 255,5 km/h.”

Madara Meldera, kalnu slēpošanas trenere stāsta: “Pausaules Jaunatnes Ziemas Olimpiskās spēles ir lielākais notikums līdz šim, viņas trenēto jauniešu sportiskajā karjerā, tāpēc aktīvi notiek treniņi šeit pat Siguldā, kā arī tiek aizvadītas treniņnometnes ārzemēs. Kalnu slēpošana noteikti ir viens no populārākajiem ziemas sporta veidiem. Ar to visā pasaulē aktīvi nodarbojas ļoti liels cilvēku skaits. Šajā sporta veidā tikt elitē ir ļoti grūti, jo konkurence ir milzīga. Kalnu slēpošana sastāv no vairākām disciplīnām. Tās varētu iedalīt ātruma un tehniskajās disciplīnās. Mūsu galvenais uzdevums ir veikt trasi lejā pa kalnu pēc iespējas ātrākā laikā. Mūsu galvenais inventārs ir slēpes. Sabiedrībā ir radies priekšsstats, ka kalnu slēpošana ir viegls sporta veids un-  kas tad tur tāds ir - novizināties lejā no kalna? Patiesībā - ja tu gribi būt izcils kalnu slēpotājs, tev ir jābūt ļoti labai fiziskajai sagatavotībai, jo bez tās tu netiksi lejā pa lielajām kalnu nogāzēm. Kalnu slēpošana pavisam noteikti ir viens no ātrākajiem nemotorizētajiem sporta veidiem. Pagājušajā gadā tika saniegts jauns ātruma rekords braucot lejā pa kalnu ar slēpēm un tie bija 255,5 km/h.”

“Sportistiem vienmēr ir viens mērķis - uzvarēt, būt labākajiem, būt ātrākajiem. Tas, uz ko mēs iesim ir sasniegt savus augstākos rezultātus, uzlabot savu sniegumu un parādīt, ka mēs varam būt labākie. Es novēlu sportistiem, ne tikai kalnu slēpotājiem, bet jebkuram sportistam, kurš pārtāvēs citus sporta veidu šajās Ziemas Olimpiskajās spēlēs - būt stiprākiem nekā viņi paši domā, uzticēties sev, būt pārliecinātiem par to, ko dara un tad arī viss izdosies,” novēl trenere. 

Kalnu slēpotāji savus startus uzsāks 21. janvārī, kad notiks supergiganta sacensības. Tad turpināsies starti kombinācijā milzu slalomā, slalomā un sacensības noslēgsies 26. janvārī ar komandu braucienu. 

DISTANČU SLĒPOŠANA

Dainis Vuškāns, distanču slēpošanas treneris par savu sporta veidu stāsta: “Distanču slēpošana ir pārvietošanās uz slēpēm, kur tiek izmantoti klasiskais solis un brīvais solis, tautā saucamais - slidsolis. Uz Olimpiādi mēs dodamies 4 sportistu sastāvā - divas meitenes un divi zēni. Mērķis būtu kādā no distancēm iekļūt top 30. Es domāju, ka kādam no sportistiem tas noteikti būs pa spēkam. Novēlu visiem sportistiem izcīnīt savus augstvērtīgākos rezultātus un piepildīt savus mērķus, piedaloties šajā Olimpiādē.”

Pirmais starts distanču slēpošanā ir 29. janvārī - sprinta sacensības brīvajā solī.  30. janvārī ir 7,5 km distance klasiskajā solī un noslēdzošās sacensības ir 1. februārī, kad visi sportisti startēs stafetē. 

BIATLONS

“Manuprāt, tas ir ļoti grūts sporta veids, jo pēc slēpošanas, kur ķermenis ir maksimāli pakļauts lielai fiziskai slodzei, kur pulss pat sasniedz 190 - 200 sitienus minūtē, ir jāienāk šautuvē un jāmēģina trāpīt mērķī.”

Kārlis Vanags, Latvijas jauniešu izlases biatlona treneris par sporta veidu stāsta: “Biatlons ir sporta veids, kurš sevī ietver divus ļoti grūtus sporta veidus - slēpošana un šaušana. Manuprāt, tas ir ļoti grūts sporta veids, jo pēc slēpošanas, kur ķermenis ir maksimāli pakļauts lielai fiziskai slodzei, kur pulss pat sasniedz 190 - 200 sitienus minūtē, ir jāienāk šautuvē un jāmēģina trāpīt mērķī. Tas ne vienmēr izdodas. Vēl visam pa vidu ir laika apstākļi  - gan vējš, gan pilnīgs bezvējš, arī saule un aukstums, tas viss ļoti ietekmē šaušanas kvalitāti un precizitāti. Guļus mērķis ir mazāks, stāvus mērķis ir lielāks, jo guļus ir vieglāk šaut, stāvus - nedaudz grūtāk. Kopumā ļoti dinamisks un aizraujošs sporta veids.”

Kārļa Vanaga novēlējums sportistiem skan šādi: “Tā kā lielai daļai šīs būs pirmās starptautiskās sacensības, noteikti novēlu pārāk daudz nesatraukties un ar vēsu galvu pieiet visiem startiem. Tad arī rezultāts būs vēlamais.”

“Pirmais starts ir plānots 20. janvārī. Pīrmās trasē dosies meitenes, kuras piedalīsies biatlona individuālajā distancē un tajā pašā dienā uz starta stāsies jaunieši. Individuālā distance ir garākā distance, kas ir biatlonā. Šajā distancē sportisti neveic soda apļus, bet par katru netrāpīto mērķi, jauniešiem tiks piemērotas 45 soda sekundes. Attiecīgi šajā disciplīnā ļoti svarīga ir šaušana un nevar aizmirst par ātru soli. Nākamais starts ir 21. janvārī, tur plānota single mix distance. Stafetē uz starta ieziet viens zēns un viena meitene un attiecīgi ar papildu patronām (šeit viņ var izmantot trīs papildpatronas katrā šautuvē). 23. janvārī notiks sprinta distance, kas ir viena no dinamiskākajām biatlona distancēm (šeit par katru netrāpīto šautuvi sportisti veic soda apli). Šoreiz pirmie sāk zēni un pēcpusdienā startē meitenes. 24. janvārī ir noslēdzošā - miksētā stafete, kurā startē divi zēni un divas meitenes. Katrā šautuvē ir 8 patronas, lai aizšautu 5 mērķus, ja tas neizdodās, diemžēl jāveic soda apļi,” par gaidāmo programmu stāsta treneris.