Pekinā 2008.gadā jau risinājās Vasaras Olimpiskās spēles, un plānots, ka vairāki slēpošanas notikumi risināsies pat 220 kilometru attālumā no pilsētas. Valsts paustā atbalsta dēļ tieši Pekina pašlaik neoficiāli tiek uzskatīta par favorīti gaidāmajā balsojumā. Tāpat Pekinai palīdz daudzas amatpersonas, kas jau cīnījās pirms septiņiem gadiem.
Almati kandidēja arī uz 2014.gada ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu, kad zaudēja Sočiem. Tā rīkojusi 2011.gada Āzijas ziemas spēles, bet 2017.gadā aizvadīs pasaules ziemas Universiādi. Tomēr tiek vēstīts, ka Almati kandidatūru neatbalsta Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, bet aiz tās ir vietējā valdība. Šeit visi pasākumi risinātos 30 kilometru rādiusā ap Olimpisko ciematu.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pārbaudi Almati veiks no 14. līdz 18.februārim, bet Pekinā tā risināsies no 24. līdz 28.martam. Jūnijā abas pilsētas veiks prezentācijas, bet sacensību rīkotāja tiks noteikta SOK izpildkomitejas balsojumā, kas 31.jūlijā gaidāms Kualalumpurā.
Kā ziņots, sākotnēji uz Olimpiādes rīkošanu bija sešas kandidātes, bet laika gaitā galvenokārt finansiālu apsvērumu dēļ savus pieteikumus atsauca Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma, Polijas pilsēta Krakova un Ļvova Ukrainā, kā arī Norvēģijas galvaspilsēta Oslo.
Kā zināms, pērnajā decembrī SOK pieņēma tās prezidenta Tomasa Baha radīto 40 punktu Olimpisko spēļu pārmaiņu programmu, kas paredz Olimpiskās spēles rīkotājvalstīm padarīt lētākas un draudzīgākas.
Arī uz 2018.gada Ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu pretendēja vien trīs pilsētas, uzvarot Phjončhanai Dienvidkorejā. Līdz ar to tagad ir kļuvis skaidrs, ka Āzijā tiks aizvadītas divas ziemas olimpiskās spēles pēc kārtas.
Tāpat vien martā kļūs zināms, kad Katarā risināsies 2022.gada Pasaules kausa finālturnīrs. Joprojām tiek izskatīta iespēja to aizvadīt janvārī/februārī, kas tad ietekmētu arī Olimpisko spēļu norises laiku.
