R.Eiduks bija pārliecinoši pirmais abas dienas 7,2km distancē gan klasiskajā stilā, gan brīvajā stilā, bet M.Mičule abas dienas pārspēja savas konkurentes 4,8km distancē. Laimīgo vidū, kam būs iespēja mēneša beigās aizbraukt uz Lihtenšteinu, tika labākie trīs gan puišiem, gan meitenēm.
Šā gada 2. un 3.janvāris bija noteikti atlases sacensību norisei Madonas aktīvās atpūtas kompleksā „Smecersils”. Saskaņā ar Distanču slēpošanas darba grupas izstrādātajiem atlases kritērijiem izcīnīt ceļazīmi varēja arī bez piedalīšanās atlases sacensībās, ja līdz šā gada 6.janvārim kādās no FIS sacensībām distancē iegūst 140, bet sprintā 200 vai vēl labākus FIS punktus. Uz to paļauties vai cerēt bija grūti, jo kritērijs ir ārkārtīgi augsts, it īpaši meitenēm, jo, piemēram, distancē 140 FIS punktus ļoti retos gadījumos spēj iegūt pat labākās mūsu pieaugušo grupas pārstāves, un tad tas notiek tikai labu punktu gūšanas sacensībās. Vienīgie, kas nepakautrējās līdz 2. un 3.janvārim piedalīties FIS sacensībās, bija Ralfs Eiduks un Madara Zaķe. Ralfs ar Bruksvalarnā (Zviedrija) sprintā iegūtajiem 175 FIS punktiem bija izpildījis atlases kritērijus un jau nodrošinājis tiesības startēt EYOF.
Pirms mēneša Infoski pie raksta par mūsējo jauniešu rezultātiem FIS sacensībās Idrē izcēlās plaša diskusija saistībā ar atlasi uz EYOF. Vieni uzstāja uz to, ka vajag sūtīt tikai tos, kas var kaut cik pieklājīgā līmenī nobraukt, savukārt, otri izteicās, ka vajag braukt pēc iespējas vairāk pārstāvjiem. Taču atlases sacensību priekšvakarā, saprotot, ka tāpat mainīt neko nevarēs un ka tik un tā, kā iepriekš izlemts, aizbrauks trīs un trīs, vienalga kādā līmenī arī nebūtu, kaislības bija rimušās, un atlases sacensības aizritēja mierīgā gaitā. Pirmajā dienā puiši slēpoja 7,2km un meitenes 4,8km distanci ar intervāla startu klasiskajā stilā, bet otrajā dienā to pašu distanci bija jāveic brīvajā stilā. Dalībnieku nebija daudz – 8 puiši un 7 meitenes, taču labi, ka vismaz bija kāda konkurence un nesanāca bažīgais variants, ka būs tik maz dalībnieku, ka bez maz tiktu visi, kas sasniegtu finišu.
Uzvaras laurus plūca Aizkraukles sporta skola, jo abas dienas puišiem dominēja Ralfs Eiduks, bet meitenēm Marija Mičule. Ralfa pārsvars par tuvāko sekotāju abās distancēs bija ļoti tuvu divām minūtēm, savukārt Marija savas sāncenses par trešdaļu īsākā distancē pārspēja par 50 un 32 sekundēm. Marija, kas pamatā nodarbojas ar biatlonu, Latvijas čempionātos distanču slēpošanā nav piedalījusies. Šovasar viņa startēja Latvijas čempionātā rollerslēpošanā turpat Madonā, kur S18 grupā ieņēma trešo vietu aiz Patrīcijas Eidukas un Karīnas Pētersones.
Abos startos otro vietu meitenēm ieguva Karīna Pētersone no Madonas BJSS, bet trešā vieta kopvērtējumā tika viņas komandas biedrenei Līnai Naglei, kurai 4.vieta klasikā un 5.vieta slidsolī, līdz trijniekam atsevišķā distancē pietrūkstot attiecīgi 5 un 17 sekundēm. Klasikā trešo vietu ieguvusī Madara Zaķe (Cēsu pilsētas SS) bija ļoti tālu slidsolī, bet trešā ātrākā slidsolī Katrīna Pāvula (SS „Arkādija”), savukārt, ļoti daudz atpalika klasikā. Puišiem otrais kopvērtējumā bija Dzintars Daļeckis, kuram trešās vietas abos startos. Ar ceturto vietu klasikā un otro vietu brīvajā stilā kopvērtējumā trešais bija Ojārs Vanags no Krāslavas SS. Lai arī vietu summa Dzintaram un Ojāram ir vienāda, noteicošais bija uzrādītais laiks un pēc tā aprēķinātie punkti. Otro vietu pirmajā dienā ieguvušais Alvis Šķēps (Cēsu pilsētas SS) otrajā dienā slidsolī nestartēja.
Nenoliedzami, lai arī kāds būtu slēpotāju līmenis, valstij ir jābūt pārstāvētai EYOF un uz turieni ir jābrauc. Labākie starp mūsējiem šajā vecumā Ralfs Eiduks un Krista Razgale (izvēlējās atlasē uz EYOF startēt biatlonā, nevis slēpošanā – aut.piez.) pirms divām nedēļām Igaunijā starp vienaudžiem netika pat desmitniekā. Igaunijā ir labs līmenis slēpošanā, bet tas ne tuvu nav skandināvu, krievu vai citu slēpošanas lielvalstu līmenim.
