Olimpiskais ABC
Olimpiādes spēles
Olimpiskās spēles - sporta svētki, kur ik pēc 4 gadiem pulcējas pasaules labākie sportisti, lai godīgās sacensībās mērotos spēkiem un noskaidrotu labāko.
Olimpiskās spēles rīko vasaras un ziemas sporta veidos. Tās organizē katru reizi cita pilsēta kāda no pasaules valstīm.
Olimpiāde ir četru gadu cikls starp olimpiskajām spēlēm. Olimpiāde sākas ar olimpiādes spēlēm.
Kopš 1896.gada rīko Olimpiādes spēles (vasarā).
Kopš 1924.gada rīko Ziemas olimpiskās spēles (ziemā).
Olimpiskajās spēlēs sacensības notiek starp sportistiem un komandām, nevis valstīm. Katru valsti vienā sporta veidā un disciplīnā var pārstāvēt ierobežots sportistu skaits, tomēr katrai Nacionālajai Olimpiskajai komitejai ir garantētas tiesības būt pārstāvētai Olimoskajās spēlēs.
Olimpiāžu dzimtene ir Senā Grieķija un tāpēc olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā vienmēr pati pirmā stadionā ienāk Grieķijas komanda.
Pirmās Olimiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās (Grieķija).
Pasaules karu dēļ nav notikušas VI (1916.g), XII (1940.g) un XIII (1944.g) olimpiādes spēles.
Vienīgā valsts, kura piedalījusies pilnīgi visās Olimpiskajās spēlēs ir Šveice.
Olimpisko spēļu sacensības rīko Starptautiskās sporta federācijas (piem. vieglatlētikas sacensības organizē Starptautiskā vieglatlētikas federācija, utt.).
Palielinoties dalībvalstu un sportistu skaitam, sarīkot olimpiādes spēles kļūst arvien grūtāk.
Tāpēc SOK pieņēma lēmumu ierobežot spēļu dalībnieku skaitu - ne vairāk kā 10 000 sportistu.
Starptautiskās federācijas izstrādā kritērijus pēc kuriem tiek noteikti olimpisko spēļu dalībnieki, kā arī rīko kvalifikācijas sacensības.
Sacensības Olimpiādes spēlēs Atēnās (1896.) notika 9 sporta veidos un 43 disciplīnās, kurās startēja tikai vīrieši. Sievietes pirmo reizi startēja II Olimpiādes spēlēs Parīzē 1900.g.
XXVIII Olimpiādes spēleēs Atēnās (2004) progrmmā bija iekļautas sacensības 28 sporta veidos 301 disciplīnās.
XXXI Olimpiādes spēles Riodežaneiro (Brazīlija) 2016. gadā sacensību programmā 42 sporta veidi 306 disciplīnas.
Olimpiādes spēļu programmā vīriešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 75 valstīs un 4 kontinentos, bet sieviešu sacensības var iekļaut, ja ar šo sporta veidu nodarbojas vismaz 40 valstīs 3 kontinentos.
Kāpēc disciplīnu vairāk nekā sporta veidu?
Tāpēc, ka vienā sporta veidā var būt vairākas disciplīnas. Piemēram vieglatlētikā - tāllēkšana, šķēpa mešana, skriešana, soļošana utt.
Olimpiādes spēles
Kārtas skaitlis | Logo
| Norises pilsēta | Valsts | Gads | Disciplīnu skaits | Dalībvalstis | Sportisti |
I |  | Atēnas | Grieķija | 1896 | 43 | 14 | 245 |
II |  | Parīze | Francija | 1900 | 86 | 19 | 1078 |
III |  | Sentlūisa | ASV | 1904 | 89 | 13 | 689 |
IV |  | Londona | Lielbritānija | 1908 | 107 | 22 | 2035 |
V |  | Stokholma | Zviedrija | 1912 | 102 | 28 | 2437 |
VI | - | - | 1916 | - | - | - | |
VII |  | Antverpene | Beļģija | 1920 | 152 | 29 | 2607 |
VIII |  | Parīze | Francija | 1924 | 126 | 44 | 2972 |
IX |  | Amsterdama | Nīderlande | 1928 | 109 | 46 | 2884 |
X |  | Losandželosa | ASV | 1932 | 117 | 37 | 1333 |
XI |  | Berlīne | Vācija | 1936 | 129 | 49 | 3936 |
XII | - | - | 1940 | - | - | - | |
XIII | - | - | 1944 | - | - | - | |
XIV |  | Londona | Lielbritānija | 1948 | 136 | 59 | 4092 |
XV |  | Helsinki | Somija | 1952 | 149 | 69 | 5429 |
XVI |  | Melburna | Austrālija | 1956 | 151 | 67 | 3337 |
XVII |  | Roma | Itālija | 1960 | 150 | 83 | 5313 |
XVIII |  | Tokio | Japāna | 1964 | 163 | 93 | 5133 |
XIX |  | Mehiko | Meksika | 1968 | 172 | 112 | 5498 |
XX |  | Minhene | Vācija | 1972 | 195 | 121 | 7121 |
XXI |  | Monreāla | Kanāda | 1976 | 198 | 92 | 6043 |
XXII |  | Maskava | Krievija | 1980 | 203 | 80 | 5283 |
XXIII |  | Losandželosa | ASV | 1984 | 221 | 140 | 6802 |
XXIV |  | Seula | Dienvidkoreja | 1988 | 237 | 159 | 8473 |
XXV |  | Barselona | Spānija | 1992 | 257 | 169 | 9368 |
XXVI |  | Atlanta | ASV | 1996 | 271 | 197 | 10332 |
XXVII |  | Sidneja | Austrālija | 2000 | 300 | 199 | 10651 |
XXVIII |  | Atēnas | Grieķija | 2004 | 301 | 202 | 11099 |
XXIX | Pekina | Ķīna | 2008 | 302 | 204 | 10942 | |
XXX |  | Londona | Lielbritānija | 2012 | 302 | 204 | 10768 |
XXXI |  | Riodežaneiro | Brazīlija | 2016 | 306 | 205 | 10500 |
Ziemas Olimpiskās spēles
Olimpiskās spēles ziemā tiek rīkotas kopš 1924.gada.
Pirmais ziemas sporta veids, kura izcīnīja Olimpiskā čempiona titulu, bija daiļslidošana, kas 1908.gada vasarā tika iekļauta IV Olimpiādes spēļu programmā. 1920. gadā VII Olimpiādes spēlēs bija iekļauts arī hokeja turnīrs. 1924.gada ziemā tika "izmēģināta" Starptautiskā sporta nedēļa veltīta VIII Olimpiādes spēlēm Parīzē, kura vēlāk (ar atpakaļejošu datumu) ieguva I Ziemas olimpisko spēļu kārtas numuru.
I Ziemas Olimpiskās spēles Francijas pilsētā Šamonī sacensības notika piecos sporta veidos, piedalījās 16 valstu pārstāvji. Tā bija arī Latvijas komandas debija, kurās piedalijās ātrslidotājs Arnolds Rumba un slēpotājs Roberts Plūme.
Ziemas olimpisko spēļu pirmsākumā bija paredzēts, ka tās notiks tajā pašā valstī, kur Olimpiādes spēles. No šīs domas nācās atkāpties jau II ziemas Olimpiskajās spēlēs, jo diemžēl Holandē nebija iespējams tās sarīkot.
Līdz 1992.gadam ziemas un vasaras olimpiskās spēles notika vienā gadā.
Ziemas olimpisko spēļu programmā var iekļaut sporta veidu, ar kuru nodarbojas vismaz 25 valstis trijos kontinentos.
Ziemas olimpiskās spēles
Kārtas skaitlis |
Logo
| Norises pilsēta | Valsts | Gads | Disciplīnu skaits | Dalīb-valstis | Sportisti |
I |  | Šamoni | Francija | 1924 | 16 | 16 | 258 |
II |  | Sanktmorica | Šveice | 1928 | 14 | 25 | 464 |
III |  | Leikplesida | ASV | 1932 | 4 | 17 | 252 |
IV |  | Garmiša Partenkirhene | Vācija | 1936 | 17 | 28 | 668 |
V |  | Sanktmorica | Šveice | 1948 | 22 | 28 | 669 |
VI |  | Oslo | Norvēģija | 1952 | 22 | 30 | 694 |
VII |  | Kortina d'Ampeco | Itālija | 1956 | 24 | 32 | 820 |
VIII |  | Skvovelija | ASV | 1960 | 27 | 30 | 665 |
IX |  | Insbruka | Austrija | 1964 | 34 | 36 | 1091 |
X |  | Grenoble | Francija | 1968 | 35 | 37 | 1158 |
XI |  | Saporo | Japāna | 1972 | 35 | 35 | 1006 |
XII |  | Insbruka | Austrija | 1976 | 37 | 37 | 1123 |
XIII |  | Leikplesida | ASV | 1980 | 38 | 37 | 1072 |
XIV |  | Sarajeva | Bosnija un Hercogovina | 1984 | 39 | 49 | 1274 |
XV |  | Kalgari | Kanāda | 1988 | 46 | 57 | 1423 |
XVI |  | Albērvila | Francija | 1992 | 57 | 64 | 1801 |
XVII |  | Lillehammere | Norvēģija | 1994 | 61 | 67 | 1739 |
XVIII |  | Nagano | Japāna | 1998 | 68 | 72 | 2305 |
XIX |  | Soltleiksitija | ASV | 2002 | 78 | 77 | 2399 |
XX |  | Turīna | Itālija | 2006 | 84 | 80 | 2508 |
XXI |  | Vankuvera | Kanāda | 2010 | 86 | 82 | 2566 |
XXII |  | Soči | Krievija | 2014 | 98 | 88 | 2800 |
XXIII |  | Phjončhana | Dienvidkoreja | 2018 | 102 | 92 | 2963 |
Sportistu dalība Olimpiskajās spēlēs
Piedalīties olimpiskajās spēlēs ir visu sportistu augstākais mērķis. 
Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, sportistiem jāievēro Olimpiskās hartas un pārstāvētā sporta veida Starptautiskās sporta federācijas noteikumi.
Starptautiskās federācijas rīko kvalifikācijas sacensības, bet Starptautiskā olimpiskā komiteja atbild par sportistu pieteikšanu spēlēm.
Ja sportists ir divu valstu pilsonis, viņš var izvēlēties zem kuras valsts karoga startēt. Bet, ja atlēts jau ir pārstāvējis kādu no valstīm olimpiskajās spēlēs vai kādā citā lielā sporta pasākuma, tad viņš nevar sacensties kā otras valsts pilsonis trīs gadus.
Līdzdalībai olimpiskajās spēlēs nav vecuma ierobežojumu, bet Starptautiskās federācijas tos var noteikt veselības vai drošības apsvērumu dēļ (piemēram, riteņbraukšanā, bobslejā, hokejā, u.c.).
Pirms piedalīšanās olimpiskajās spēlēs sportisti apsolās cienīt Olimpiskās vērtības un piekrīt, ka viņiem var tikt izdarīts dopinga tests jebkurā brīdī.
Sportistiem, kas vēlas piedalīties olimpiskajās spēlēs, jābūt ļoti labi sagatavotiem savā sporta veidā.
Lai sasniegtu augstu līmeni, viņiem jābūt apveltītiem ar sacensību garu, kā arī vēlēšanos uzvarēt.
Olimpiskais ciemats
Visu Olimpisko spēļu laiku sportisti dzīvo Olimpiskajā ciematā.
Olimpiskais ciemats ir dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss. Tajā vienkopus apmetas sportisti un treneri un delegāciju oficiālās personas.
Sākotnēji Olimpisko spēļu dalībniekiem pašiem nācās meklēt apmešanās vietu sacensību laikā. Sportisti dzīvoja viesnīcās, (Latvijas olimpieši 1924.g.), skolās, karaspēka kazarmās un pat uz kuģiem (1912.g. cariskās Krievijas komanda). Ar katru gadu palielinājās Olimpisko spēļu dalībnieku skaits, un piemērotu apmešanās vietu atrast kļuva aizvien grūtāk. Par galēju nepieciešamību bija kļuvusi sportistu nodrošināšana ar mājvietu.
Pirmo reizi sportistus mēģināja izmitināt vienā vietā 1924.gada spēlēs Parīzē, kur bija iespējams uzcelt pagaidu mītnes. Īpašs Olimpiskais ciemats tika uzcelts Losandželosas spēlēs, 1932.gadā. Kopš tā laika dzīvošana olimpiskajā ciematā kļuvusi par spēļu tradīciju.
Sportistiem tiek nodrošināti apstākļi, lai pēc iespējas labāk sagatavotos startiem un būtu iespēja atpūsties.
Vienā vietā ir pieejams viss, kas tiem nepieciešams: treniņu bāzes, veikali, pasta kantori, kinoteātri, kultūras centri, reliģiskās kulta vietas, interneta centri un restorāni.
Daudzo restorānu ēdienkartēm jābūt tādai dažādībai, lai apmierinātu piecu kontinentu sportistu prasības.
Olimpiskais ciemats ir lieliska vieta, lai iegūtu jaunus draugus visā pasaulē.
Drošības nolūkos ciemata teritorija ir slēgta un to ļoti rūpīgi apsargā. Tajā iekļūt var tikai personas ar īpašu akreditāciju.
1932.gada spēlēs Losandželosā pie ciemata patrulēja kovboji, kas katru negaidītu viesi ķēra ar laso.
Sākotnēji Olimpiskajā ciematā dzīvoja tikai vīrieši, bet 1956.gadā ciematā apmetās arī sievietes.
1994. gadā Barselonā ASV basketbola izlases DREAM TEAM dalībnieki atteicās dzīvot olimpiskajā ciematā, taču 2004. gadā Atēnās arī NBA zvaigznes pakļāvās tradīcijas prasībām.
Spēlēm beidzoties, Olimpiskajam ciematam sākas otrā dzīve - mītnes tiek pārdotas, nojauktas, izīrētas vai pielāgotas kādām citām vajadzībām.